Estere Rozkalne

Lauki Lubānā

Estere Rozkalne
Lauki Lubānā

Kad es biju maza, mani lauki man bija kā “cita pasaule,” Madonas rajona eksotika — ar govīm, cūkām, vistām, gaiļiem, suņiem, kaķiem, cālēniem un ezeru. Tās ir skaistas atmiņas. Man bija lauki. Bēdājos, ka maniem puikām īsti vairs nav lauku, īstu lauku. Bet tad mans brālis Reinis sāka kalpot par mācītāju Lubānā un pārcēlās ar ģimeni tur dzīvot. 

Nedēļas nogalē ciemojāmies pie viņiem. Lai gan brāļa dzīves vieta ir mūsdienīga un bez neviena dzīvnieka, tomēr klusums, upe, daba, lauku olas, cilvēku sirsnīgums tur ir — un odi arī! :)

Un par īstu lauku eksotiku mums jāpateicas Helēnai, kurai ir saimniecībā gan kaziņas, kazlēni, vistas, pīles un zosis. Un olas no šiem mājputniem ir gandrīz raibākas nekā Lieldienās. Lielie vīri palīdzēja netradicionālā kazas slaukšanā, tikmēr mēs ar bērniem — kazlēnu pieradināšanā pie pudelīšu piena.