Estere Rozkalne

Pārpublicēts: Dzimšanas dienas vēstule

Estere Rozkalne
Pārpublicēts: Dzimšanas dienas vēstule

"Veltījums manai senajai draudzenei.

Katra cilvēka dzīve ir pilna apbrīnojamu stāstu. Dažus tas zina, citi paliek apslēpti līdz mūža galam. Bet daži — atklājas dzīves gaitā. Viens šāds stāsts ir 35 gadu vecs.

Savā dzimšanas dienā es ierados pasaulē kopā ar dvīņu māsu. Šī iemesla dēļ mums bija "ļauts" uzturēties slimnīcā mazliet ilgāk - divas nedēļas. Padomju laika sistēmā visus mazuļus pēc dzimšanas ievietoja atsevišķā istabā, atšķirtus no mammām. Uz novērošanu. Tikai uz barošanu bērns nonāca mātes rokās.

Bet tas bija uz labu. Jo precīzi nedēļu pēc manas dzimšanas, Estere piedzima tajā pašā slimnīcā un, visticamāk, tika ievietota tajā pašā istabā, kur biju arī es! Mūsu pirmais "randiņš" bijis slimnīcā. 

Pēc tam kādu reizi nejauši esam tikušies kā mazi bērni. Tad četru gadu vecumā pārcēlos uz dzīvi Vācijā un padsmit gadu vēlāk atkal satikāmies Latvijā. Tā bija vasara, Jūrmalas pludmale. Viņa tur pēķšni bija — ar sarkanu, puķainu kleitu, skumjām acīm un gariem, gaišiem matiem. Mans galvā veidotais tēls par sapņu meiteni bija beidzot iemiesojies — viņā.

Ir pagājuši gandrīz 20 gadi, esam precējušies 13 gadus, daudz kā ir mainījies. Esam raudājuši un smējušies kopā, bet viņa joprojām ir mana sapņu meitene, senā draudzene. Skaista ārēji un iekšēji. Ļoti novērtēju viņas čaklumu (nepazīstu centīgāku cilvēku), atklātumu (esmu mācījies no viņas nebaidīties būt patiesam), radošumu, mīlestību un pacietību, kas ieguldīta mūsu dēlu audzināšanā. Un uzticību, paliekot man blakus, kad bijuši jāsper smagāki soļi.

Esmu patiesi svētīts vīrs. Paldies tev, mīļā.

Bet visvairāk pateicīgs esmu par to, ka vairāk nekā mani tu mīl mūsu Kungu Kristu. Viņš ir bijis patiesais pamats mūsu kopīgajam ceļam mīlestībā.

Markus"

jurkalne-markus.jpeg