Estere Rozkalne

Svētki basām kājām

Estere Rozkalne
Svētki basām kājām

Mājupceļā no Grieķijas, līkumojot pa piemājas meža ceļu, viss likās tik zaļš. Pat pārāk zaļš. To nekad agrāk nebiju tik ļoti izjutusi. Šis zaļums ir pamats, kuru skar mūsu basās kājas, vismaz dažus mēnešus gadā. Vai basas kājas ir nabadzības vai brīvības simbols?

Ar basām kājām izskrējām Jāņu dienas, Cēsu un Valmieras novadus. Liepu muižas alejās klausījāmies bites un turpat Līgo naktī piedzima kumeliņš. Līgo ugunskuru iekūrām pakalna augšā, kur skats uz leju atgādināja tālu, tālu un zaļu jūru. Pēc divpadsmitiem, kad dziesmas jau bija izdziedātas ieleju pieskandinājām ar Latvijas himnu. Īstajā vietā šī lūgšana, tik tālu aizskanēja. Dievs svētī...

Basām kājām izstaigājām vairākas dabas takas, kur var atrast dabas nostūrus, brīnumus, klintis un mežus. Būt pie dabas tie jau vien ir svētki. Un lai tur par nabagiem, ja tā ir īstā brīvība – basām kājām iebrist sulīgi zaļajos laukos!